Kur pagāja mans Jūlijs? - Lapsiņu palātā!

Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas renovētajā infektoloģijas nodaļā top skaists un svētīgs darbs. Liels paldies Ksenijai un Artai, kuras iniciēja un vada šo lielo projektu. Prieks arī par māksliniekiem, kuri atsaucās un radīja brīnumzemi, tieši tā – brīnumzemi, un katrā otas triepienā iebūra labās domas un mīlestību, lai mazie pacienti ātrāk atveseļotos.

Man tapa Lapsiņu palāta:

Nedaudz par to, kā tapa:
Process sākās ar ideju skicēm, to apspriešanu, saskaņošanu.

 kaut kā loģiski viss aizvijās līdz lapsiņām.

Vecie, labie paņēmieni! Lai visu nesamudrītu, šis tiešām ir ātrākais un ērtākais veids, kā +/- proporcionāli pārnest attēlu uz sienas. Darbojas ideāli telpās, kurās var atkāpties, ja ne, tad atkārtoti jāpārprintē uz caurspīdīgās plēves cits izmērs (kā manā gadījumā, jo telpa šaura un gara)

Kas vēl! - laba opcija, ar ko zīmēt - akvareļu zīmulis. Kad klāju krāsu, tas feini sajaucās.

Un tā ik vakaru, aiz loga jau tumšs, lapsiņu palāta pamazām atdzīvojas.

Ir prieks par paveikto. Izgāju cauri visām palātām, kuras uz doto brīdi pabeigtas vai vēl top, skaisti! Katram savs stils, bet visus vieno gaišās domas, ar kurām darbiņš tika veikts! Ticu, gan māsiņas, gan mazie pacienti palātas sauks vārdos - zaķu, ežu.., šī būs lapsiņu palāta!

Šķielace

kāds twiterī reiz rakstīja- "Latviešiem tādi skumji zivju nosaukumi- raudas, asari. Noteikti senatnē ir bijuši arī sirdēsti, nelaimji un sēras, tik izmiruši no bēdām"(c)