Novembris

Novembris (145x210mm)

Tumšs un drēgns - vējš caur zariem siro, putni acīm ciet, bet lido, uhh.. kā lido!!!



Budēļi - Nāvīte

Nāvīte (audekls 115x75cm)

Tuvojošos ziemas periodu gribēju ieskandināt ar 6darbu ciklu Budēļi, kas tapa pirms ~4 gadiem kā mans maģistra darbs. .. bet.. raksts izvēršas nedaudz citādāk, tādēļ par darbu tapšanas procesu un maskošanās tēlu nozīmi citreiz. (tik jāpiemin, ka nāvei nebūt nav sliktā loma)..Atcerējos kā transportēju šos pašus darbus uz izstādi Liepājā. Darbi skaisti sapakoti un ar plediņu apsegti 'sēdēja' uz aizmugurējā sēdekļa. Nakts. Tumšs. Logos pretīmbraucošo automobīļu gaismas. vienā mirklī paskatos atpakaļskata spogulī- plediņš noslīdējis un man pretī smaida Nāvīte. Sasmaidījāmies. 

Vakar cauru dienu man galvā  bij Ziedonis: "Esmu svešāks palicis. Man jāiet. Prom. Un negribas pat domāt — kur. Es jau jūtu — pie šī lielā koka Saule mani vairāk nepatur."  Šonakt pie citas saules devās un pati kā saule kļuva mana gaišā vecmamma. 
- Agnesīt, es par jums visiem pātarus skaitu (viņa teica)
- Es zinu, tādēļ jau mums tik labi iet! (es atbildēju) :)
Pieeju filozofiski un nepārdzīvoju. Atceros vienmēr plūstošo mīlestību, rūpes un gādību. Atzīstu, rakstot pēdējos vārdus, smaidu un pār vaigiem norit asaras- lielas kā pogas.


Mg. darbā bija apkopotas liecības, tai skaitā manas vecmammas stāstītais par maskošanās tradīcijām jau viņas mammas laikā. stāsts uzklausīts 2008.gada ziemā:

_____________________________
Franciska Aizpuriete (Līvāni)

Mana mamma, Irēna Ruļeva, vēl būdama dzīva, stāstīja, ka Valkas rajona Lugažu pagastā bijusi izteikta čigānos iešana. Man jau 89 gadi, tas varētu būt bijis vairāk kā pirms 100 gadiem, 1890-tajos gados. Čigānos gājuši ne tikai Ziemassvētkos, bet i Mārtiņos, i Meteņos. Visu ziemu. Ziemassvētkos jaunieši mežā lielākajai eglei nogriezuši galotni. Tādu kuplu, lielu, vairākus metrus garu. Pie tās iejūguši zirgu un visi uz tās sasēduši. Tā tik bijusi jautrība, mana mamma stāstīja, kā visi uz tās egles satupuši un braukuši! Zirgam vēl zvans ticis piekārts, lai braucienu iezvana. Tā visi braukuši no mājas uz māju, katrā dziedājuši un dejojuši, gājuši pa visu sētu. To māju jaunieši ar pievienojušies čigānu pulkam uz tālāko māju apmeklējumiem. I dzērve bijusi, i lācis, čigāniete tik visiem zīlējusi nākotni. Atceros, mamma stāstīja, ka kazai tolaik pirtsslota bijusi piesieta astes vietā. Tad kaza tik meklējusi, kur kāds spainis ar ūdeni, iemērkusi tik asti un gājusi visus pasvētīt, tik mērkusi un svētījusi, jautri bijis.

Čigānus aicinājuši pie galda, kā lielus ciemus, cienājuši brangi. Visiem kules līdzi, kur cienastus likt. Tad visus čigānus izvadājuši pa mājām, toreiz jau zemes plašas, sētas viena no otras tālu. Ar tādu pašu eglē iejūgtu zirgu braukuši Ziemassvētkos uz baznīcu. Neba tamdēļ, ka kamanu nebūtu bijis, bet, lai jautrāk.

Kad pārvācos uz Līvāniem, mana kaimiņiene Apalonija Ataudziņa stāstīja, kā 1930. Gadā, ejot čigānos, ap mietu pakulas notinuši, tad tās aizdedzināja un kā ar lāpu gājuši no sētas uz sētu. Iekšā jau nav gājuši, iesprauduši kupenā pie mājas._____

:: darbs 'vecmamma' -:Uzpuut
:: laukos pie vecmammas -Leduspuķu burvība

Ciklopa gārnis

Atbraucu no kalnu un ledāja ekspedīcijas un pārsteigums (lasīt īstajā intonācijā- pāāārsteigūūms) - Man salavecis jau atnesis pirmo Zsv. dāvanu!!! - jaunu molbertu.

Iepriekšējais izsūtīts uz pieliekamo un gaida rindā uz kamīnu... 
uz jaunā tad lepni uzliku vasarā iesākto, bet vēl nepabeigto darbu, ko gribās saukt "šķielace". 
palēnām tas top. bet stāsts par citu - man ir superbrālis, kurš saka visu tieši. Pārāk tieši, :D tas  pat labi! bija ciemā. 3x noiet tam darbam garām. redzu - ciešās, pēc pāris minūtēm - "nu nepatīk man viņa". vēl pēc pāris - "nu nepatīk, kā no kaut kurienes nokritusi un atdauzījusies. un kas tas par ciklopa gārni?" :D ūūū! kkkolorīti! 
nu jā, top man tādi deformētie, un? - vienam māte, otram meita, trešam ne kleita, bet Purvīša bērzi... kādam n. miljonu Kliedziens. Galvenais, ka man labi :) 

Te topošā darba feisu fragments:

Mūna

Nu hipnotizē mani tas mēness, debesis šonakt gaišas, skaidras un zvaigžņu pielietas. tādās veroties vienmēr  uzstājīgā sajūta- būt pasaulē, bet nebūt no pasaules. iestājas miers, viss liekas mazs un ne tik traks, cilvēki tik skrien, raujās, cepās. Es neraujos, es ik pa laikam cepos. sakarā ar mēnesi ir viens darbs - Mūna :)

PS. tagad tik atcerējos!!!- pavasarī (par sodapunktiem) piesolīju jaukajiem (patiešām- jaukajiem) Aizkraukles puses poličiem veltīt nākamo darbu. nu te gana izteiksmīgi punkti- acu augstumā, es teicu- acu augstumā.. atausa citāts no anekdotes- viss, ko teiksiet- tiks vērsts pret jums!

RE: MisBraun

Pavasaris, silda saulīte, ārā sāk līst ķirzakas, čūskas un visādi(as) bijušie(ās)

Tāpat martā

Gribējās uzrakstīt ko pavasarīgu, baigi pacilājošu. nu tā - uz urrraa. Un kādā saistībā ar blakus esošo uzmālēto flokšu podu, bet nenāk, ja nenāk, tad nav ko spiest. Dažās saulainajās dienās ar baudu žmiedzu acis un apsvēru domu aizstādīt pilnas palodzes ar lakstiem. Šis ir tas laiks, kad gribas neuzlikt šalli, sēdēt Daugavmalā un jā- sakārojas aliņš. Un galvā tik Hospitāļi:

"Un es jau arī
Izmisīgi gaidu pavasari
Uzdāvini man kaut ko
Skaistu ja vari
Citādi pelēkie
Pārvilks man svītru pāri
Turi savas acis fokusā -->FOKUSAA!!"

'ailavpeint'

paskaidrojums.
Nu jau apritēs gads kā aizsākās prodžekts-Trakaa Lapsa Mācās ar Nagu Zīmēt Peintā (TLMANZP). Aizsākās it kā neveikli- neatminos kādam nolūkam mammā guglē meklēju attēlus un saķēru mistisku vīrusu (atbildu- tiešām meklēju piedienīgā gala bildes). Tātad - nobrūkot laptopa lielākajai daļai programmu + manam slinkumam laicīgi pārinstalēt vajadzīgo (jo joprojām neesmu pieinstalējusi klāt tāfeli), tobrīd atklāju vienīgo krāsu saziņas iespēju kā izpausties - programmu, kura darbojas gruntīgi, nu gluži kā tanks -PAINT.  nepārstāju apbrīnot vienkāršību un laptopa peles veiklību pat pie rokas pietrīcēšanas.. :D :D piedodiet adobes produkti, ārpus ikdienas darba man uzradās jauna rotaļlieta.
gads aizvadīts un tikai tagad pamanīju, ka tur ir opcija ielikt boksiņus, sirsniņas, mākonīšus un visus šos pričendāļus!!!???!!! cik vieglprātīgi un nolaidīgi, un es jau gribēju sev piešķirt medāli un sākt vadīt meistarklases..

'Hello Lapsy' maiciņas izpirktas, palikušas tik sūro džeku:

Leduspuķu burvība

Pirms nedēļas runājos ar savu bijušo kursabiedreni. viņa strādā par skolotāju Madonas pusē. Jau pirms pāris gadiem esot saskārusies ar problēmu- bērniem mazajās klasēs uzdevusi zīmēt leduspuķes. Izrādās - bērni nezinot kas tas ir!!! Plastmasas logu ironija!!! 

Atceros bērnībā, laukos pie vecmammas, virtuves logos vienmēr bija visskaistākās leduspuķes. Uz galda milzīga bļoda ar pankūkām, glāzē vīgriežu tēja. Vectēvs pīpē primu, skatās pa istabas logu. Tā tāda viensētu burvība- skatīties tālumā. Kolīdz pār kalniņu ejošajā ceļā kāds parādās, tā uzmanība divkārša un tiek apspriests- kas tas ir: "Tys tak kaimeņu Kokins!" 

Atminoties leduspuķes, gribēju padalīties ar diviem stikla darbiem. Zemāk manis matēti stikla šķīvji. Process tāds - ar līmplēvi noklāj to daļu, ko nevēlas matēt. nenosegtā daļa tiek nopūsta ar smilšu strūklu (īpašā kastē/ ar pistoli/ zem kompresora spiediena). Izrādās ir tāda tehnika, kas, ja nemaldos, saucas leduspuķe. uz matētā stikla uzklāj karstu kaulu līmi un ļauj tai sakalst (tas prasa dienu, dažkārt pat ilgāk). Jāpiebilst- tā perve smird nenormāli. Rezultāts ir tāds, ka līme kalstot kaut kādā mistiskā veidā savelk matētā stikla miniraupjo faktūru un tādējādi veido leduspuķei līdzīgu efektu. Kad tā noskalota un atmērkšķēta var redzēt. Tām divām profildūdām ir klāts uz cepures un matos. man gan tādā mini variantā sanāca- vai nu par maz uzklāju, vai par ātru nomazgāju..  

Par iedvesmu

Iedvesma esot viešņa, kas nemīlot apciemot slinkos. Rudens sākās tādā virpuļu noskaņā, sapratu - galvenais ir kustināt roku, citādi iedvesma tiešām pēc pasūtījuma neatnāk. tad nu sēdos klāt un ko tapnāju. Sākās viss (kā vienmēr) ar ķiņķēziņiem, līnijām un rimbuļiem.. Bij man reiz pasniedzējs Slaidiņa kungs, viņam bija vienmēr jancīgi uzdevumi -piem.- uzvelciet 4 aplīšus mazus, 2 lielus, 2 trīstūrus, 3 trīstūrus mazus utt. un beigās no tā uztaisiet dinozauru, pilna mape ar dažādiem uzdevumiem un risinājumiem a viņš tos sāk skatīties no beigām ne no sākuma un nosaka-"lai interesantāk". sajutu akūtu vajadzību apskatīt to mapi :D arī- no otras puses! Nākamreiz braucot uz Līvāniem būs jāpaķer!
Zemāk redzami trīs rudens darbi (zīmuls, piltene, akrils, papīrs 15x21cm), kas nosaukumu aizguva no skanera tēva automātiski ģenerētā- 001, 002, 003. 
Decembrī tika pabeigti vēl divi rudens aizsāktie darbi  (skat.zemāk) - "kaķis mels, kaķis balts jeb - Noras kaķi" (-akrils, audekls 50x100cm) kas jau februārī ceļos uz Spāniju. Kārtējo reizi pārliecinājos ka man patīk taisīt dekoratīvus/ grafiskus darbus- nu tā- lai var čikināties. Acīmredzot tāds meditatīvs process. Mūzika fonā un pati peldu :) Tas pats Slaidiņa kungs teica- nav māka uz maizes reklāmas uzrakstīt MAIZE. nu re, un es kaķus par kaķiem nosaucu...

Noras kaķi

Kusturicas kaķi piemīlīgā ampluā..
(akrils, audekls 50x100cm)

001-003

:: spēles ar līnijām (zīmuls, piltene, akrils, papīrs 15x21cm)

švīka šurp- švīkā turp
jeb
punktiņš, punktiņš, komatiņš,
sviestā saiet cilvēciņš :: ::