Budēļi - Nāvīte

Nāvīte (audekls 115x75cm)

Tuvojošos ziemas periodu gribēju ieskandināt ar 6darbu ciklu Budēļi, kas tapa pirms ~4 gadiem kā mans maģistra darbs. .. bet.. raksts izvēršas nedaudz citādāk, tādēļ par darbu tapšanas procesu un maskošanās tēlu nozīmi citreiz. (tik jāpiemin, ka nāvei nebūt nav sliktā loma)..Atcerējos kā transportēju šos pašus darbus uz izstādi Liepājā. Darbi skaisti sapakoti un ar plediņu apsegti 'sēdēja' uz aizmugurējā sēdekļa. Nakts. Tumšs. Logos pretīmbraucošo automobīļu gaismas. vienā mirklī paskatos atpakaļskata spogulī- plediņš noslīdējis un man pretī smaida Nāvīte. Sasmaidījāmies. 

Vakar cauru dienu man galvā  bij Ziedonis: "Esmu svešāks palicis. Man jāiet. Prom. Un negribas pat domāt — kur. Es jau jūtu — pie šī lielā koka Saule mani vairāk nepatur."  Šonakt pie citas saules devās un pati kā saule kļuva mana gaišā vecmamma. 
- Agnesīt, es par jums visiem pātarus skaitu (viņa teica)
- Es zinu, tādēļ jau mums tik labi iet! (es atbildēju) :)
Pieeju filozofiski un nepārdzīvoju. Atceros vienmēr plūstošo mīlestību, rūpes un gādību. Atzīstu, rakstot pēdējos vārdus, smaidu un pār vaigiem norit asaras- lielas kā pogas.


Mg. darbā bija apkopotas liecības, tai skaitā manas vecmammas stāstītais par maskošanās tradīcijām jau viņas mammas laikā. stāsts uzklausīts 2008.gada ziemā:

_____________________________
Franciska Aizpuriete (Līvāni)

Mana mamma, Irēna Ruļeva, vēl būdama dzīva, stāstīja, ka Valkas rajona Lugažu pagastā bijusi izteikta čigānos iešana. Man jau 89 gadi, tas varētu būt bijis vairāk kā pirms 100 gadiem, 1890-tajos gados. Čigānos gājuši ne tikai Ziemassvētkos, bet i Mārtiņos, i Meteņos. Visu ziemu. Ziemassvētkos jaunieši mežā lielākajai eglei nogriezuši galotni. Tādu kuplu, lielu, vairākus metrus garu. Pie tās iejūguši zirgu un visi uz tās sasēduši. Tā tik bijusi jautrība, mana mamma stāstīja, kā visi uz tās egles satupuši un braukuši! Zirgam vēl zvans ticis piekārts, lai braucienu iezvana. Tā visi braukuši no mājas uz māju, katrā dziedājuši un dejojuši, gājuši pa visu sētu. To māju jaunieši ar pievienojušies čigānu pulkam uz tālāko māju apmeklējumiem. I dzērve bijusi, i lācis, čigāniete tik visiem zīlējusi nākotni. Atceros, mamma stāstīja, ka kazai tolaik pirtsslota bijusi piesieta astes vietā. Tad kaza tik meklējusi, kur kāds spainis ar ūdeni, iemērkusi tik asti un gājusi visus pasvētīt, tik mērkusi un svētījusi, jautri bijis.

Čigānus aicinājuši pie galda, kā lielus ciemus, cienājuši brangi. Visiem kules līdzi, kur cienastus likt. Tad visus čigānus izvadājuši pa mājām, toreiz jau zemes plašas, sētas viena no otras tālu. Ar tādu pašu eglē iejūgtu zirgu braukuši Ziemassvētkos uz baznīcu. Neba tamdēļ, ka kamanu nebūtu bijis, bet, lai jautrāk.

Kad pārvācos uz Līvāniem, mana kaimiņiene Apalonija Ataudziņa stāstīja, kā 1930. Gadā, ejot čigānos, ap mietu pakulas notinuši, tad tās aizdedzināja un kā ar lāpu gājuši no sētas uz sētu. Iekšā jau nav gājuši, iesprauduši kupenā pie mājas._____

:: darbs 'vecmamma' -:Uzpuut
:: laukos pie vecmammas -Leduspuķu burvība