Nu hipnotizē mani tas mēness, debesis šonakt gaišas, skaidras un zvaigžņu pielietas. tādās veroties vienmēr uzstājīgā sajūta- būt pasaulē, bet nebūt no pasaules. iestājas miers, viss liekas mazs un ne tik traks, cilvēki tik skrien, raujās, cepās. Es neraujos, es ik pa laikam cepos. sakarā ar mēnesi ir viens darbs - Mūna :)
PS. tagad tik atcerējos!!!- pavasarī (par sodapunktiem) piesolīju jaukajiem (patiešām- jaukajiem) Aizkraukles puses poličiem veltīt nākamo darbu. nu te gana izteiksmīgi punkti- acu augstumā, es teicu- acu augstumā.. atausa citāts no anekdotes- viss, ko teiksiet- tiks vērsts pret jums!
