GALVENAJĀS LOMĀS:
Kad zemi ziemâ neklâj sniegs, tad mûsu varoņiem nav sirdî miers
Ak sniegbaltît, ak sniegbaltît- vai patstâvîga esi?
tu nešmorē un nesautē, jel sâktu piparkûku mîklu raudzēt un MANI mazliet vairâk saudzēt. Sen neesi manīta tu Ziemassvētku virspārvaldē, jo katru mīļu brīdi sevi solārijā kaltē.
Reiz solîjies tu akli mani mîlēt, bet nepârstâj no Jâņiem vîlēt, vîlēt. Tev iedot labâk trulu zâģi? vai pârbrauksi man pâr' ar savu ragav-vāģi? Salatēvs tai tuvâk nâk- viegli skauj un svârkus rauj. Sniegbaltîtei slikta oma, sâp tai galva, sâp tai roka. Pirms ko sâkt, tâ maigi lûdz: Ziemassvētku vecîti, novelc cauro zeķîti. Tavi garie, brûnie nagi ârâ lien, kâ brieža ragi. Atkal es tev esmu slikts, noaudzis un vienmēr pikts. Nedzesēšu velti mēli, tâdēļ piedâvâju es priekšspēli! Salatēvam acis zib, divreiz tas nav jâuzmin. maisu atvērt mudina, jo zin kas abus budina
Sniegbaltîtei pasts ir klât, tagad abi lasît sâk.
Te vēstule no Zoļika, ar ievadtekstu pietika: "Šogad nenes semku paku, gribu es Adidas jaku. Tâdu melnu, glîtu, ar roku sânos baltu svîtru.."
